10. Jūras ērglis. Jūras ērglis ir lielākais Latvijas plēsīgais putns. Olas dēj vienu reizi gadā ligzdā, kas novietota liela koka zaros. Ola ir nedaudz lielāka par vistas olu. Izšķiļoties putnēns ir klāts ar gaišu, siltu dūnu tērpu, kas pakāpeniski tiek nomainīts pret pieauguša ērgļa spalvām. Mazuļi ligzdā pavada gandrīz 3 mēnešus, pirms pirmo reizi paceļas spārnos.
9. Zaļais jeb zupas bruņurupucis. Bruņurupuči olas iedēj pludmales smiltīs izkasītā bedrītē. Vienā ligzdā var būt pat 150 olas. Bedrīte tiek aizrakta un par olām neviens vairs nerūpējās. Pēc kāda laika izšķiļas mazuļi, kuri izrokas no smiltīm un steidzas uz okeānu. Pa ceļam tiem uzbrūk kaijas, krabji, un citi plēsoņas.
http://madaerah.org/images/Eggs%20(Small).jpg8. Krokodili. Mātītes dēj olas netālu no ūdens ligzdā – nelielā uzkalniņā, kurš izveidots no augiem un zemes. Mātītes sargā olas, un kad sadzird mazuļu saucienus, palīdz tiem izkļūt laukā no ligzdas. Vairumā gadījumu mātīte savāc mazuļus mutē un aiznes viņus līdz ūdenim, kur tos turpina sargāt no uzbrucējiem vēl vairākus mēnešus.
http://www.nigeldennis.com/stock/images/reptiles/crocodiles/25760.jpg7. Hadrozaurs. Dinozaura olas čaumalas uzbūve ir ļoti līdzīga mūsdienu putnu olu uzbūvei. Tās nelīdzinās ne krokodilu, ne bruņurupuču olai. Tomēr līdzīgi bruņurupučiem, dinozauri olas iedēja karstās pludmales smiltīs, kas kalpoja kā inkubators ar nemainīgu temperatūru. Smiltis arī satur daudz gaisa, kas ļoti nepieciešams mazā dinozauriņa attīstībai. Dinozauri dēja savas olas vienā vietā tūkstošiem gadu, tāpēc ir izveidojušies biezi olu čaumalu slāņi. Dažkārt ir saglabājušās veselas ligzdas, kurās atradās vienlaicīgi ap 30 olu. Hadrozauri ļoti rūpējās par saviem mazuļiem – tos apsargāja un baroja līdzīgi mūsdienu putniem.
6. Austrālijas ehidna. Ehidna savus mazuļus baro ar pienu, tāpat kā visi citi zīdītājdzīvnieki. Taču atšķirībā no citiem zīdītājiem, ehidnu mazuļi izšķiļas no nelielām olām. Izšķīlies mazulis ir pavisam neliels, tas slēpjas ādas krokai līdzīgajā somā. Atšķirībā no somainajiem zīdītājiem, šai mammai soma veidojas tikai uz laiku, bet pieniņš, ko mazulis nolaiza no mammas sāna, ir rozā krāsā.
http://www.oocities.org/aquariumd/echide.jpg
5. Kāpostu baltenis. Oliņas parasti tiek paslēptas lapas apakšpusē. Vienā dējumā ir vairākas oliņas, kuras atrodas viena otrai cieši blakus. Ja oliņas ir paslēptas zem kāpostu lapas un tās laicīgi netiek novāktas, no tām izšķiļas kāpuri, kuri bojā kāpostus. Pēc tam no kāpuriem veidojas kūniņas, no kurām ar laiku izšķilsies balti tauriņi.
http://farm4.static.flickr.com/3017/2780291431_e884e45a39.jpg
4. Bukcīnijgliemezis. Bukcīnijgliemezis veido ragvielas olu kapsulas. Tās gliemezis piestiprina pie akmeņiem vai citiem zemūdens priekšmetiem. Viena kapsula var sastāvēt no 1000 oliņām, kuras ir 1 cm lielas. Taču tikai no 10 oliņām izšķilsies jaunie gliemezīši. Pārējās tukšās oliņas noderēs tiem par pirmajām pusdienām. Stipru vētru laikā vai arī ar zvejas rīkiem olu kapsulas tiek noplēstas un izskalotas krastā.
http://www.marlin.ac.uk/galleryimage.php?imageid=2599
3. Kaķhaizivs. Mātītes dēj olas aļģu audzēs. Olas piestiprinās pie aļģēm ar īpašiem izaugumiem – vicām olas stūros. Cilvēki, kas redz šīs olas izskalotas krastā, sauc tās par nāriņu rokassomiņām. Kad izšķilsies mazulis, tas būs līdzīgs saviem vecākiem, tam būs pilnīgi attīstīti zobi un tas tūlīt varēs doties medībās.
2. Ķīvīte. Ķīvītes olas dēj agri pavasarī, kamēr zāle vēl ir īsa. Ola ir lielāka par paipalas olu un tās viens gals ir daudz smailāks par otru. Līdzīgas olas ir arī citiem putniem, kas ligzdo uz zemes. Šādas olas neaizripos no ligzdas. Bet, lai olas būtu grūti pamanīt, tās klāj dažādas formas un krāsas raibumiņi.
1. Zaķa atnestā ola. Klasiskā Lieldienu ola ieguva pirmo vietu. Šīs olas krāsoja Dabas muzeja darbinieces Diānas ģimene.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru