Foto ieskats Dabas akadēmijas pasākumā "Tauriņu dejas"

Jaunā cikla “Dabas akadēmija” otrais pasākumu "Tauriņu dejas" pavadījām ļoti skaisti. Entomoloģijas ekspozīcija piedzīvoja daudz interesenta - Nikolaja Savenkova lekcija izprovocēja jautājumu jūru un DjMonsta mūs visus iedvesmoja!

Koncertsaruna bija veltīta tematiskajai “Dabas krāsu” līnijai - iespējai dziļāk ielūkoties dabā un mūzikā, saskatīt vissmalkākās detaļas, kas parādās dabas un mūzikas pasaulēs. Tikāmies ar Latvijas vadošo tauriņu pētnieku, vairāku jaunu sugu atklājēju Nikolaju Savenkovu. Viņš aizrautīgi stāstīja par piedzīvojumiem Zviedrijā un Norvēģijā, iedvesmoja mūs ar fantastiskiem dabas skatiem.

Nikolajs Savenkovs

Uldis Cīrulis (Dj Monsta)

 Uldis Cīrulis (Dj Monsta) - viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas dīdžejiem, elektronikas un scratch meistariem, kuram ceļojumos vienmēr līdzi ceļo diktofons. Pasākumā arī viņam bija jāatbild uz jautājumiem par saviem iedvesmas avotiem un dīdžeja profesiju.

Uldis Cīrulis (Dj Monsta) darbībā

Diāna Meiere un Nikolajs Savenkovs

"One wolf" pārsteigums tauriņu pētniekam

Pārsteigums no Latvijas modes zīmola "One wolf" bija PĀRSTEIGUMS arī mums un jo sevišķi tauriņu pētniekam Nikolajam. Sakām lielu paldies!

Prieks, ka arī bērnu stūrītis pelnīja nedalītu uzmanību no jaunākajiem apmeklētājiem. Te arī rezultāti!

Aizvadīta Starptautiskā Mitrāju diena

Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri apstākļi. Tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmaiņām. Mitrājiem ir liela nozīme dažādos dabas un cilvēces pastāvēšanai nozīmīgos procesos, bez tiem nav iedomājama cilvēka dzīve uz zemeslodes. (www.mitraji.lv)

Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš dabisko mitrāju saglabāšanai un atjaunošanai. Starptautiskā mērogā mitrāju aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu regulē Ramsāres jeb Mitrāju konvencija, kurai pievienojušās 168 valstis, tostarp arī Latvija. Starptautiskā Mitrāju diena, kas kopš 1997. gada 2. februāra kļuvusi par tradīciju daudzās valstīs, ir vēl viens pasākums, kura laikā plašāka publika tiek aicināta iesaistīties vides izglītības aktivitātēs, lai uzzinātu vairāk par mitrāju nozīmi, teritorijām, apsaimniekošanu, aizsardzību, pētniecību u.c. tēmām.

Latvijā Ramsāres konvencijā ir iekļautas sešas mitrāju teritorijas – Lubāna mitrāju komplekss, Teiču un Pelēčāres purvi, Kaņiera ezers, Engures ezers, Papes mitrāju komplekss un pārrobežu Ramsāres teritorija „Ziemeļu purvi”. Šo mitrāju iekļaušana Ramsāres teritoriju tīklā ir gan pievērsusi pastiprinātu pasaules uzmanību Latvijas dabas vērtībām, gan likusi uzņemties atbilstošu atbildību par šo mitrāju aizsardzību.

Arī Dabas muzejā notika divi pasākumi. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi piektdien, 12. februārī, norisinājās  seminārs "Mitrāji šodien...". Seminārā dabas aizsardzības speciālisti un pētnieki pastāstīja par Ramsāres konvencijas aktualitāti mūsdienās, mitrāju nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā, mitrāju saistību ar ekosistēmu pakalpojumiem, ūdeņu aizsardzības paņēmieniem un to pielietojumu Latvijā, dažādu institūciju realizētajiem projektiem un to rezultātiem.

Sestdien, 13. februārī, muzejā uz radošo darbnīcu "Kas ir mitrāji?" aicinājām mazos pētniekus. Pētot, izzinot, atpazīstot, krāsojot, griežot, līmējot - arī tā varam apzināt Latvijas dabas vērtības un to daudzveidību!

 

Stāsts par āpsi uz šauras laipiņas

2016. gada februāra sākumā saņēmām skaisti noformētu vēstuli no Silvijas Laimas Dišleres Bārbeles pusē. Rakstītāja dalījās ar mums savas mammas stāstā par sastapšanos ar āpsi uz kādas šauras laipas. Paldies par stāstu un labajiem vārdiem!

   Pavasarī Iecava izgājusi no krastiem, pļavas un novadgrāvji pārplūduši. Lai tiktu uz kaimiņu mājām pār plato grāvi pārlikta gara, šaura laipiņa. Ejot pāri, drošībai turos pie garas nūjas un uzmanīgi sperot soļus, skats uz kājām un ūdeni. Pēkšņi pie purngaliem ieraugu kaut ko balti melnu un kustīgu - paceļu acis un ieraugu man pretī nākošu āpsi! Pirmā doma: kurš kuru?! Bet āpsis tusnīdams, elsdams un pūsdams veikli apgriezās uz šaurās laipiņas, nesaslapinot ne spalviņu, un atbrīvoja man ceļu un, vēl atskatījies, vai sekošu uzskrēja tuvējā Rutkukalniņā, kur bija āpšu alas. Žēl, ka izjaucu viņa nodomu ceļam un paldies, ka abi izkļuvām sausā. 

 

Gaidām arī citus piedzīvojumus un novērojumus par un ap āpšiem!

Āpša labirinti ģimenes dienā

Āpša gads uzņēmis apgriezienus! 

Ģimenes diena "Āpša labirinti" interesēja daudzus! Jautru un izzinošu, arī ļoti darbīgu sestdienu kopā ar muzeja speciālistiem pavadīja turpat 200 lielāki un mazāki āpšu draudziņi.

Pasākumā piedāvājām ielūkoties āpša dzīves gada ciklā, lai saprastu, kas āpša alu labirintos un apdzīvotajā teritorijā notiek dažādos gada laikos. 

Pildot darba lapas izzinājām āpša galvaskausa uzbūves īpatnības, pēdu nospiedumus un to, kāpēc tieši āpši ir labākie pazemes alu arhitekti.

Radošajiem un pacietīgajiem piedāvājām izgriezt un izveidot mazu suvenīriņu.

Mazo apmeklētāju pavadoņus aicinājām ieskatīties gada dzīvniekam 2015 - meža cūkai - veltītajā fotoizstādē.
 

Lai arī daži āpša ģimenes dienā meklēja pandas, pasākums bija izdevies! Gaidām ciemos ģimenes dienā februārī, lai kopīgi apskatītu tēmu - skeleti.

Latvijas Dabas muzejs - tā ir daba pilsētas sirdī!