pirmdiena, 2012. gada 3. septembris
Uzmanību - nāves eņģelis!
piektdiena, 2012. gada 11. maijs
Pelikāns pieneņu pļavā
pirmdiena, 2012. gada 26. marts
Kad pamostās skudras?
Latviešu ticējumos ir minēts, ka Ģertrūdes dienā - 17. martā, mostas visa dzīvā radība. Muzeja entomologs Jānis Dreimanis nolēma pārbaudīt, vai arī skudras zina, ka tām šajā dienā jāceļas! Domāts darīts - Jānis devās aplūkot tuvākos no viņam zināmajiem skudru pūžņiem.
"Rīga. Pusdienas laiks. Pieeju pie vītolu audzītes, tostarp viena diezgan liela koka, kur pagājušogad redzēju rosāmies spožo skudru Lasius fuliginosus straumīti. Melnas, spīdīgas, šīgada īpašā kukaiņa godam vēl nenominētas, tās staigāja vākdamas sev un saviem kāpuriem barību. Šodien tukšā, nevienas skudras. Kokus pārskrien pa kādam zirneklītim, kas meklē kādus vēl iemigušus vai mostošos kukaiņus, kas tam būs par barību. Tā kā spožās skudras pārziemo zemsedzē, zemē zem koka, tad nav pārsteigums, ka saules sasildītās zemes virskārtas siltums nav līdz viņām aizkļuvis. Zeme vēl mitra, zābaki grimst dažus centimetrus dziļos dubļos. Tālāk zeme vēl cieta.
Kokā mīt spožās skudras
Ogre. Pāris stundas pirms saulrieta. Pļavas mežskudru Formica pratensis pūznis gaišajā, pret atklāto vietu pavērstajā pusē ņudz. Pūznim saules pusē dažas rievas. Vai sniega ūdeņi mazajā nogāzītē būtu izskalojuši citkārt tik stipro pūzni? Pūznī iekritis zars, tas nedaudz sabojājis tā virspusi. Noņemu to uzmanīgi, malkai noderēs. Skudrām tas būs par lielu, kā tādi ragi visu laiku rēgosies virs pūžņa. Skudras ņudz un turpina lēnām taisīt ciet savas mājas jumtu. Apeju pūznim no otras, pret mežu vērtās puses. Tikai dažas skudras. acīmredzams gaisma, un saules siltums ir padarījis darbu saules pusē, tur pūznis ir sauss un siltums aicinājis iziet skudras saulainajā pusē. Vai dažas skudras, kas pārvietojas pa ēnas pusi varētu būt izlūki, kas apzina pūžņa kopējo stāvokli? Nu ja, mežkudrām jau kupolveida pūznis, kas paceļas virs reljefa un pavasarī ātrāk uztver saules starus, ātrāk liek nokust sniegam. Tas ātrāk nožūst un sasilda pūžņa iekšpusi. Skudras pamostas, skudras sāk darboties sava kopējā mājokļa labā.
Pļavas mežskudru pūznis
Nolemju aiziet arī līdz sev zināmajam spožās skudras pūznim Ogrē. Egle, ar dobumu, saulainā vietā stāvoša. Varbūt šeit skudras varētu būt aktīvas atšķirībā no Rīgas pūžņa. Varbūt tur saule viņas jau ir izaicinājusi? Cerības ir nedaudz, jo Ogrē tomēr nedaudz vēsāks kā Rīgā. Bet ja nu tomēr? Arī šeit nekā. Jāgaida līdz citai nedēļai, līdz citai nedēļas nogalei, kad atkal šeit būšu. Varbūt Māras dienai?"
Bet šodien, skatos laukā pa logu - daba ir pamodusies!
Foto: Jānis Dreimanis
otrdiena, 2012. gada 17. janvāris
Kā neapjukt čūsku valstībā?
Par šī gada galveno dzīvnieku ir kļuvusi gludenā čūska Coronella austriaca. Tulkojot no latīņu valodas Coronella - neliels kronītis (čūskai uz galvas ir ornaments) un austriaca - no Austrijas. Jau trīspadsmito gadu Latvijas Dabas muzejs ieceļ kādu no Latvijas dzīvniekiem īpašā godā. Šoreiz sanāca, ka tikāmies trīspadsmito reizi trīspadsmitajā janvārī! Tas čūskām piestāv.. Esam oficiāli aizvadījuši sikspārņa Eiropas platauša gadu un liekam jaunu bildi iekšā!
Galvenais priekšnoteikums Gada dzīvnieka titulam ir tas, lai suga būtu aizsargājama. Izvēli ietekmē aktuāls vai dažreiz arī nejaušs notikums. No Latvijā sastopamajām trim čūskām, gludenā čūska ir ļoti reta, jo Latvija ir tās izplatības areāla ziemeļu robeža. Piemēram, Igaunijā šī čūska nav nemaz sastopama. Pagājušajā gadā tika atklāta jauna atradne Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, tāpēc, šogad, pievēršot čūskai uzmanību, ļoti ceram atrast jaunas atradnes.
Zooloģijas ekspozīcijā atrodas gludenās čūskas stends, nāc un apskati, jo tajā ir redzams unikāls slapjais eksponāts, kur redzams kā gludenā čūska mielojas ar ķirzaku. Muzeja krājumā ir neliela čūsku kolekcija, pārsvarā tie ir slapjie preparāti. Kolekcijai ir liela vēsturiskā vērtība. Piemēram, mums ir gludenās čūskas āda, kas datēta ar 1927. gadu; uzšķērsta gludenā čūska, kurai kuņģī redzama norīta čūska; divgalvains zalktis u.c.
Zalktis Natrix natrix viegli pazīt pēc diviem labi saskatāmiem gaišiem, dzeltenīgiem vai baltiem plankumiem galvas abās pusēs. Acs zīlīte ir apaļa. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Garākā Latvijas čūska: 1m, pat 1,5m. NAV INDĪGS.
Zalktis
Odzes Vipera berus krāsa ir no gaišpelēkas vai gaiši dzeltenbrūnas līdz tumši sarkanbrūnai un pat pilnīgi melnai. Visvieglāk odzi pazīt pēc zigzaga zīmējuma, kas stiepjas pār muguru. Diemžēl sastopamas arī pilnīgi melnas vai sarkanīgi brūnas odzes bez zigzaga zīmējuma. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Uz galvas ir tumšs X veida zīmējums. Vienīgā Latvijas čūska ar vertikālām acs zīlītēm. Līdz 75cm gara. INDĪGA.
Ir tāds ticējums: čūskas vajag, lai tās zemes nelabumu izsūc un cilvēki varētu dzīvot. Tad nu lūk - saudzēsim čūskas un dzīvosim laimīgi!
Foto: Andris Čeirāns, Uģis Piterāns, Inga Seņavska