piektdiena, 2011. gada 26. augusts

Tie ir arī tādi...


Zaļi dzelteni svītrota zebra... Svītrota šokolāde... Violeti ķirši... Par ko te iet runa? Jā, jā, izrādās, esam nokļuvuši Dabas muzeja virtuālajā tomātu izstādē „Tomātu kolekcijas un veselības augu parāde”, kura tapusi sadarbībā ar Rīgas dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts”. Tomātu izstāde vienmēr ir bijusi viena no vispiesātinātākajām izstādēm (līdzīgi kā ķirbju un sēņu izstādes).

Šogad izstādes atklāšanā tomātu audzētāji apmeklētājus pārsteidza ar degustāciju. Protams, tā bija tomātu sulu!

Šis dārzenis, jeb zinātniski pareizāk būtu teikt - oga, lielākajai daļai cilvēku asociējas ar kaut ko apaļu un sarkanu, mēdz būt ļoti daudzveidīgs. No tumšvioletā „Melnā prinča” līdz gaiši dzeltenajai, gandrīz baltajai „Sniega pikai”. No krietnu puskilogramu svarīgiem gigantiem, līdz sarkaniem un dzelteniem zirnīšiem.

Nokarenie tomāti krāšņumā var sacensties ar dažu labu puķi

Pat ja dārzkopībai pieejamā teritorija ir tikai balkons (vai palodze), tomātu audzētāji ir parūpējušies, lai arī pilsētnieks varētu tikt pie paša audzēta tomātā. Bet tiem, kuriem ir savs dārziņš, atliek izvēlēties, vai paļauties uz laika apstākļu labvēlību, un tomātu stādīt klajā laukā, vai tomēr rūpēties par kādu siltumnīcas lutekli.

Tomāti ir cēlušies Dienvidamerikā. Sākotnēji tie tika uzskatīti par veselībai nevēlamiem un audzēti tikai dekoratīviem nolūkiem. Mūsdienās ir zinātniski pierādīts pretējais – tomāti ir ne tikai nekaitīgi, bet pat ļoti veselīgi. Recepšu klāsts, kurās izmantojami tomāti ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Daudzu tautu ēdienkartē tie kļuvuši par ikdienišķu un pat neatņemamu sastāvdaļu. Pēc uzturzinātnieku ieteikumiem cilvēkam gadā būtu jāpatērē vismaz 20 kg tomātu.

Nāc un izvēlies savai garšai tīkamākos, jo pie mums vari apskatīt Latvijā lielāko tomātu kolekciju!
Vienu mirklīti... kas ta' tas. Melotrija - ogu gurķis.. Tie ir mazi gurķīši, kas pēc izskata atgādina mazu arbūzu. Un vēl un vēl un vēl - pasaulē asākais pipars, paprika, arbūzi, melones, ārstniecības augi...


Foto: U. Bērziņa, L. Vagoliņa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru