Latvijas Dabas muzeja blogs: Pasaules Vides dienas atskaņas

Pasaules Vides diena tiek atzīmēta katru gadu 5. jūnijā. Tieši šajā datumā 1972. gadā Apvienotās Nācijas atklāja konferenci Stokholmā, kas bija veltīta tematam „Cilvēka vide”. Atzīmējot Vides dienu, tiek veicināta sabiedrības izpratne par globāliem vides jautājumiem. Šogad, Starptautiskajā Meža gadā, ir akcentēta virstēma – mežs.

Pasaules Vides dienas logo

Dabas muzeja lielākā dāvana apmeklētājiem Pasaules Vides dienā, protams, bija jaunatklātā ekspozīcija "Cilvēks un vide". Ekspozīcijas fonā redzams mežs un viens no kokiem, ozols, šķiet pat nedaudz panācis no meža laukā. Ozols ataino, kādā veidā augos notiek fotosintēze dienā un naktī. Un niedres, gluži kā slapjākajās mežu vietās. Pie mums redzamās niedres spīd kā spuldzītes un, ja tām pieliek klāt roku, tās iespīdas vēl spožāk. Laikam ko tādu dabā gan nevarēs novērot. Mežā (tāpat kā upē, purvā u.c.), esošā dzīvība savā starpā ir cieši saistīta - to sauc par barības ķēdi. Atnākt un visu apskatīt pašiem būs iespējams pēc 5. jūlija.

Barības ķēde ekspozīcijā „Cilvēks un vide”

3. jūnijā Dabas muzeja speciālisti – Diāna, Dmitrijs, Guna, Jānis, Una – un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, piedalījās atvērto durvju dienā Ādažu militārajā poligonā. Ikdienā poligona teritorija parastiem cilvēkiem nav pieejama, tāpēc jau vairākus gadus tiek rīkotas atvērto durvju dienas, veltītas starptautiskajai Vides dienai. Pasākumā piedalījās skolēni no Rīgas Dabaszinību skolas un Dabas muzeja sadarbībā veidotajiem pulciņiem un jaunsargi no Rīgas un Zemgales.

Kurš putniņš dzīvos šajā būrītī?

Skudru lauvas kāpura medības

Militārās tehnikas pielietošana

Pamēģināt pašiem ietērpties ekipējumā

Starptautisko mācību krustpunktā nokļuvušajiem dalībniekiem lidmašīna, šķiet, gandrīz rokas stiepiena attālumā pārlaidās pāri

Vides dienu ieskandināšana notika jau 28. maijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Rojas novada svētku laikā. Izzinošās vides darbnīcas vadīja Dabas muzeja speciālisti – Ināra, Rūta, Jānis, Dmitrijs, Sanita, Eleonora un Maija. Mēģinājām pārsteigt un ieinteresēt Rojēniešus. Kā? Savā bagāžā no muzeja bijām paņēmuši daudz ko tādu, ko vietējie iedzīvotāji var aplūkot savā dabiskajā vidē gandrīz vai ik dienas. Gliemju mājiņas, daži aļģu paraugi, tipiskāko zivju mulāžas, jūrmalas smiltis... Kas tad to visu nav redzējis? Pasākums bija tiešām izdevies un pratām atrast kopēju valodu ar apmeklētājiem. Cilvēki bija ļoti atvērti un galvenais - asprātīgi un humora pilni.

Veicot uzdevumus gliemju un aļģu darbnīcā, skanēja apmēram šādi komentāri: "Mēs šos sauc par gliemežvākiem. Ak ta viņiem ir arī katram savs nosaukums? Interesanti. Tagad es ies gar jūras mal un teiks savai draudzenei Annai - tas ir Lamarka sirsniņgliemezis un re ku lielā smilšgliemene. Un šos jūras mēslus ar kādos vārdos dēvē? Mēs tos liek uz saviem mazdārziņiem, lai tā zemīt būtu kaut cik treknāk. Ak ta šo sauc par pūšļu fuku? Cik interesanti! Un es patiešām var to lapiņ ņemt līdzi? Tas gan lab - es mājās cītīg samācīsies un tad varēs izcelties savām draudzenēm - vai ta jūs nezināj, tas taču ir pūšļu fuks... un tā - plakangliemene," visi bijām izsmējušies no tādas labas saspēles.

Mūs pārsteidza un aizkustināja, ar kādu nopietnību un interesi darbojās un dažādus uzdevumus pildīja Rojas jaunieši. Arī mazi bērni ar vecmāmiņām un vectētiņiem. Vecumam un dzimumam nebija ne mazākās nozīmes. Gan četrus gadus veci bērni, gan sirmgalvji ar lielu aizrautību klausījās stāstos un locīja papīra kuģīšus un zivis. Esam gandarīti.