Mazo Meža Dīvainīšu Top 10

Uzmini nu, kas tas ir! Kāds, kurš nekādi nespēj dzīvot bez meža. Un arī mežs bez viņa nevar. Kāds, kurš veidojis mežu. Un kāds, kurš mežu ļoti mīl. Pareizā atbilde ir – Mazais Meža Dīvainītis. Muzeja ekspozīcijās mēs izvēlējāmies pavisam desmit dīvainīšus. Maija mēnesī, pirms muzejs dodas vasaras atvaļinājumā uz mēnesi, ģimenes gaidīja (un vēl joprojām gaida) jauks pārsteigums! Piedalies arī tu trasītē „Mazais Meža Dīvainītis”. Bet pirms tam – iepazīsimies:

1. Lepidodendri ir mūsdienu staipekņu radinieki, kuri auga senajos mežos 300 miljonus gadu atpakaļ. Tajā laikā mežos varēja sastapt arī mūsdienu spāru radinieces, kurām spārnu pletums varēja sasniegt 70 cm. Lepidodendri izauga pat līdz 40 m garumam, tas ir tik pat, cik garākās priedes Latvijā. Lielākā daļa senāk dzīvojošo augu un dzīvnieku ir gājuši bojā, neatstājot nekādas pēdas. Nedaudzi ir saglabājušies līdz mūsdienām kā pārakmeņojumi – fosilijas. Bet daļa no senajiem mežiem ir izveidojusi kādu mūsdienu cilvēkam svarīgu lietu – derīgo izrakteni, kuru var kurināt un izmantot gan mājokļu apsildīšanai, gan elektrības ražošanai.

Karbona perioda mežs

2. Melnā dzilna ir Latvijas mežu vislielākais un vismelnākais dzenis. Tam ir koši sarkana micīte. Tāpat kā citi dzeņi, arī dzilna sev dzīvokli izkaļ pati, bet to lieto tikai vienu gadu. Nākamajā gadā brīvo dobumu var izmantot citi meža iemītnieki, piemēram, viena no mazākajām Latvijas pūcītēm – bikšainais apogs.

Bikšainais apogs

3. Sīlis ir īstens mežu draugs un pats aktīvi piedalās meža stādīšanā. Putns ziemai gatavo zīļu krājumus, tās paslēpjot zemē. Aizmirstās zīles izaugs par jaunu kociņu. Sīļa tuvākie radinieki ir citi vārnveidīgie putni. Atšķirībā no saviem meln-balt-pelēkajiem radiniekiem, sīlis ir sarkanbrūns. Uz spārniem putnam ir debeszili plankumi. Sīlis atdarina citu putnu dziesmas un citas skaņas, līdzīgi kā pelēkā vārna un mājas strazds.

Sīlis

4. Lidvāvere spēj planēt, izplešot sava pelēkā, pūkainā kažociņa ādas sānu kroku starp iztieptām ķepām. Par dzīvokli izvēlas dobumu vecā, resnā apsē, bet no pūcēm slēpjas eglēs. Par to, ka šis zvēriņš rosās naktīs, liecina viņa lielās acis. Un kas var būt lielāks gardums par apses pumpuriem!?

Lidvāvere http://www.videsvestis.lv/issues%5C088%5C25%5C3.gif

5. Augļsikspārņi ir vienīgie lidojošie zīdītājdzīvnieki. Tie dienas laikā kājām gaisā karājas koka zarā. Krēslai iestājoties, izpleš spārnus, un visu vēro ar lielajām acīm, meklēdami gatavākos un sulīgākos tropu meža augļus. Pēc maltītas sēkliņas no apēstajiem augļiem tiek aiznestas un nejauši iesētas jaunā vietā. Paturi prātā, ka visi Latvijā dzīvojošie sikspārņi barojas ar kukaiņiem. Latvijā ir sastopamas 16 dažādas sikspārņu sugas, no kurām viena – Eiropas platausis – ir Dabas muzeja gada dzīvnieks 2011.

Gada dzīvnieks Eiropas platausis

6. Lielais ozolu koksngrauzis ir vabole ar ļoti, ļoti garām ūsām. Vaboles kāpuri vairākus gadus dzīvo ozola koksnē un pamazām aizgraužas līdz pašai koka serdei. Latvijā šī vabole novērota vien pāris reizes.

Lielais ozolu koksngrauzis http://www.naturephoto-cz.eu/pic/ceteri/cerambyx-cerdo-62163.jpg

7. Jūraszirdziņš ir maza, neparasta zivtiņa. Dienā jūraszirzdiņš slapstās ūdenszāļu mežos, uzglūnēdams sīkām garnelēm, bet naktī apvij astīti ap kādas ūdenszāles stiebru, lai ūdens straumes guļot neaiznestu nezin kur.

Jūraszirdziņi

8. Parastais lāčpurns ir brūna un krunkaina sēne. Šķiet, tā atgādina lāča purniņu, tāpēc arī ieguvusi šādu neparastu nosaukumu. Lāčpurns aug pavasarī lapkoku mežos un ļoti draudzējas ar blakus augošajiem kokiem – palīdz tiem uzsūkt no zemes ūdeni, bet no koka saņem tā veidotās barības vielas.

Parastais lāčpurns

9. Meža silpurene ir skaista puķīte. Silpurene aug priežu mežos un uzzied agri pavasarī ar lieliem, violetiem ziediem, vēl pirms kokiem saplaukušas lapas. Viss augs – gan kāts, gan lapas, gan pumpuri – ir klāti ar pelēcīgiem matiņiem. Izskatās, ka tā, gluži kā mazs zvēriņš, ietērpusies siltā pūkainā kažociņa.

Silpurene no Ogres Zilajiem kalniem

10. Mežacūku ilkņi un citu dzīvnieku zobi senajiem cilvēkiem bijuši iecienīts materiāls, no kā izveidot rotas lietas – piekariņus. Veicot izrakumus senajās apmetnēs, piekariņus atrod arheologi. Atrastie zobi sniedz vērtīgu informāciju par seno cilvēku dzīvi. Attēlā ir redzami mežacūkas ilkņi – mūsdienu mednieku trofeja.

Mežacūkas ilkņi