Latvijas Dabas muzeja blogs: Kā pēta tauriņus?

Vasara arī mūsu pētniekiem ir aktīvākais laiks, lai ievāktu materiālu dabā. Šoreiz piedāvājam nelielu ieskatu tauriņu pētniecībā.

Latvijā, kopš 2015. gada, norisinās projekts „Bezmugurkaulnieku fona monitorings 2015.-2017.gads”, kura vadošais partneris ir Daugavpils Universitāte, bet piedalās speciālisti arī no Latvijas Universitātes, Latvijas Dabas muzeja un citām organizācijām.

Fona monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par sugu populāciju lieluma izmaiņu

tendencēm valstī. Monitoringa ietvaros tiek reģistrētas visas ar attiecīgo metodi konstatējamās sugas.

Šogad noritēja minētā bezmugurkaulnieku fona monitoringa otrā sezona. Pētījumā piedalās arī muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs, kurš ir viens no ievērojamākajiem tauriņu pētniekiem ne tikai Latvijā, bet ir labi zināms arī Eiropā.

Lai iegūtu datus par tauriņu sugu izplatību noteiktās teritorijās, vasaras sākumā pētnieki pēc metodikas iepriekš izvēlētās vietās – parauglaukumos – izvietoja kukaiņu gaismas lamatas (skat. 1. att.). Gaismas lamatas tika iedarbinātas uz diviem mēnešiem – no jūnija vidus līdz augusta vidum.

1. att. Foto: LDM arhīvs

Naktstauriņu monitorings tiek veikts ar pašķērājtipa gaismas lamatām (attēlā pa labi). Tauriņu lamatas aprīkotas ar lampu naktstauriņu pievilināšanai diennakts tumšajā laikā. Lamatām ir jumtiņš, kas pasargā degošo un silto spuldzi no lietus. Gaismas pievilinātie tauriņi tiek ievilināti lamatās, kur tos apdullina narkoze.

Lamatas tiek iztukšotas reizi nedēļā un pēc katras iztukšošanas iegūtais materiāls, no 15 parauglaukumiem, nonāk uz Nikolaja galda. “Porcijas” var būt ļoti atšķirīgas pēc apjoma. Katras “porcijas” apstrāde var aizņemt no divām stundām līdz pat dienai. “Porciju” lielumu nosaka laika apstākļi – siltās naktīs materiāla būs vairāk.

Izmantojot pinceti, mikroskopu, speciālu literatūru un savas sugu daudzveidības zināšanas, Nikolajs uzskaita katru tauriņu un nosaka tā sugu (skat. video). Tiek fiksēts katrā parauglaukumā izņemto tauriņu sugu un eksemplāru skaits. Iegūtie rezultāti tiek ievadīti datu bāzē, kas ļauj pētniekiem salīdzināt katras sugas dinamiku pa nedēļām un salīdzināt to pa gadiem. Lamatās gadās gan ļoti bieži, gan reti sastopami tauriņi. Piemēram, šogad palaimējās atrast pat vienu jaunu sugu Latvijas faunai Deltote deceptoria (skat. 2. att.).

2. att. Foto: Lepiforum.de

Daļa no monitoringā ievāktā materiāla nonāk arī muzeja krājumā un tiek saglabāta kā informācija par dabas vēsturi Latvijā. Savukārt datu bāzē ievadītā informācija tiks analizēta un izmantota kā pamats ne tikai valsts līmeņa monitoringa atskaitēs, bet arī citos pētījumos par bioloģisko daudzveidību.

Dažās fotogrāfijās var aplūkot, kā tauriņi tiek saglabāti muzeja krājumā. Fotogrāfijās redzamie paraugi nav saistīti ar monitoringu.