Satikšanās Igaunijā

No draugiem kaimiņzemē saņēmām vairākus stāstus par kādas ģimenes un āpšu līdzāspastāvēšanu.

Pirmā daļa "Lielais dārgums"

Mūsu ģimenes āpšu stāsts sākās jau pirms vairākiem gadiem. Mūsu lauku mājas atrodas skaistajā Viljandi apkārtnē. Te ir lauki, jauktu koku meži, pauguri, ielejas, strauti un līkločiem bagāta upe. Tuvākie cilvēkkaimiņi atrodas turpat kilometra attālumā, bet, kā kompensācija tam, netālu no mums dzīvo lieliski cita veida iemītnieki. Esam jau ļoti saraduši un piešķīruši tiem vārdus. Ap māju staigā jaunais stārķis Tīna un gaida savu draugu, klijānu pāris Hilda un Holgers netālajā mežā dzīvo jau ceturto gadu, bet krēslas stundās deviņas stirnas nāk mieloties pie mūsu smiltsērkšķu krūmiem. Un vēl mums ir Matilde! Pirmo reizi mēs viņu satikām pirms sešiem gadiem. Reiz pastaigas laikā abus mūsu lielos suņus pārsteidza kaut kas nepārprotami interesi rosinošs, bet arī biedējošs. Aizrautīgā riešana, bet tai pat laikā drošās distances ieturēšana liecināja, pēc suņu domām, ka radījums, kas kustējās zālē bija diezgan aizdomīgs atradums. Steidzāmies pie suņiem, lai atturētu tos no pārinodarīšanas tam, kas visdrīzāk bija ezis vai zaķis, bet tas, ko ieraudzījām vēl šodien liek mums smaidīt. Zālē tumšs kaķa lieluma radījums gārdza un šņāca, drosmīgi stādamies pretim suņiem un atteikdamies bēgt, pie krūtīm sargādams sev kaut ko ļoti dārgu. No āpša ķepām, piespiestām sev cieši klāt, nāca skaļa zumēšana, kas izrādījās bija pūznis dzīvu kameņu. Brašais āpsis drosmīgi sargāja savu dārgo atradumu, lieliski tikdams galā ar suņiem! Saucām suņus prom un atstājām āpsi baudīt savu saldo atradumu.

Otrā daļa "Tikšanās ar četriem āpsēniem"

Vēlāk šad un tad mūsu ceļi ar Matildi krustojās. Visaizraujošākā tikšanās bija pagājušā gada 8. jūlijā, kad bijām izgājuši savā ikvakara pastaigā. Pēkšņi Matilde bija uz ceļa mums priekšā, un ne viena - pakaļ viņai klumpačoja mazs radījums. Pēc neilga brīža sekoja vēl viens, tad vēl viens un vēl viens. Tā tovakar sastapāmies ar pieciem āpšiem jeb Matildi un viņas četriem āpsēniem. Izdevās arī uzņemt dažas fotogrāfijas. Ģimene nelikās traucēties vai arī pa šiem gadiem jau pie mums bija pieraduši. Lai kā arī nebūtu, bijām ļoti priecīgi par tikšanos, un līdz vasaras beigām vēl vairākas reizes sastapāmies ar Matildi un viņas bērniem. 

Tekstu un foto autore Külli Joonson