piektdiena, 2011. gada 26. augusts

Tie ir arī tādi...


Zaļi dzelteni svītrota zebra... Svītrota šokolāde... Violeti ķirši... Par ko te iet runa? Jā, jā, izrādās, esam nokļuvuši Dabas muzeja virtuālajā tomātu izstādē „Tomātu kolekcijas un veselības augu parāde”, kura tapusi sadarbībā ar Rīgas dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts”. Tomātu izstāde vienmēr ir bijusi viena no vispiesātinātākajām izstādēm (līdzīgi kā ķirbju un sēņu izstādes).

Šogad izstādes atklāšanā tomātu audzētāji apmeklētājus pārsteidza ar degustāciju. Protams, tā bija tomātu sulu!

Šis dārzenis, jeb zinātniski pareizāk būtu teikt - oga, lielākajai daļai cilvēku asociējas ar kaut ko apaļu un sarkanu, mēdz būt ļoti daudzveidīgs. No tumšvioletā „Melnā prinča” līdz gaiši dzeltenajai, gandrīz baltajai „Sniega pikai”. No krietnu puskilogramu svarīgiem gigantiem, līdz sarkaniem un dzelteniem zirnīšiem.

Nokarenie tomāti krāšņumā var sacensties ar dažu labu puķi

Pat ja dārzkopībai pieejamā teritorija ir tikai balkons (vai palodze), tomātu audzētāji ir parūpējušies, lai arī pilsētnieks varētu tikt pie paša audzēta tomātā. Bet tiem, kuriem ir savs dārziņš, atliek izvēlēties, vai paļauties uz laika apstākļu labvēlību, un tomātu stādīt klajā laukā, vai tomēr rūpēties par kādu siltumnīcas lutekli.

Tomāti ir cēlušies Dienvidamerikā. Sākotnēji tie tika uzskatīti par veselībai nevēlamiem un audzēti tikai dekoratīviem nolūkiem. Mūsdienās ir zinātniski pierādīts pretējais – tomāti ir ne tikai nekaitīgi, bet pat ļoti veselīgi. Recepšu klāsts, kurās izmantojami tomāti ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Daudzu tautu ēdienkartē tie kļuvuši par ikdienišķu un pat neatņemamu sastāvdaļu. Pēc uzturzinātnieku ieteikumiem cilvēkam gadā būtu jāpatērē vismaz 20 kg tomātu.

Nāc un izvēlies savai garšai tīkamākos, jo pie mums vari apskatīt Latvijā lielāko tomātu kolekciju!
Vienu mirklīti... kas ta' tas. Melotrija - ogu gurķis.. Tie ir mazi gurķīši, kas pēc izskata atgādina mazu arbūzu. Un vēl un vēl un vēl - pasaulē asākais pipars, paprika, arbūzi, melones, ārstniecības augi...


Foto: U. Bērziņa, L. Vagoliņa

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Gatavošanās izstādei „Daba krāso”

Izstāde par augiem „Daba krāso” apmeklētājiem būs pieejama nākamā gada janvāra beigās, bet sagatavošanās darbi jau sākti. Ar saviem vasaras piedzīvojumiem dalās izstādes kuratore un Dabas muzeja vecākā botāniķe Janta Meža: „Lai ziemas aukstumā varētu tikt pie sausām, smaržojošām augu drogām, lielais darbs tos savākt, tīrīt, žāvēt un sapakot, jādara vasarā un rudenī. Tagad darbiem pilnas rokas un muzeja telpās, ko neizmanto ekspozīcijām, uz grīdām klājas krāsainu augu paklāji. Pagaidām gan par tiem var priecāties tikai muzejnieki, bet nekas – drīz arī Tu varēsi tos skatīt un iemācīties pārsteigumiem pilnu senu latviešu prasmi. Jo daba ne tikai mūs priecē, bet DABA arī KRĀSO!”

Izstādes kuratore Janta Meža pie kaltētajiem augiem

Izstādē „Daba krāso” apmeklētāji varēs iepazīt augus, ar kuriem var krāsot dabisko materiālu dzijas, kā arī uzzinās, kur šos augus dabā atrod, kā tos pareizi sagatavot un attiecīgi, kā jākrāso. Lai labāk izprastu krāsošanas procesu, apmeklētāji varēs piedalīties meistarklasēs.

Ziņosim par turpmāko izstādes tapšanas gaitu un nākamreiz par to, kādēļ nodarbojamies ar slapjo filcēšanu.

Kristīne veļ vilnas bumbiņas

Foto: Māris Upzars


trešdiena, 2011. gada 3. augusts

Vasara - atvaļinājumu laiks?

Lielākoties uz muzejniekiem šis apgalvojums gan neattiecas. Vasara - kāds atvaļinājums, tas taču īstais ekspedīciju laiks! Mēģināšu jums sniegt atskatu par dažiem kolēģu vasaras piedzīvojumiem. Sāksim ar Dabas muzeja ornitologa Dmitrija Boiko Ziemeļu gulbja pētījumu.


Pagājuša gadā augustā, tikko atgriezies no brauciena pa Krievijas ziemeļiem, Dmitrijs iesniedza projekta pieteikumu Labiedarbi.lv. Projektu atzinīgi novērtēja žūrija un arī balsotāji - kolēģi, radi, draugi un gulbju mīļotāji. Ar 5789 balsīm pietika, lai saņemtu otro vietu un iegūtu finansējumu pētījumam. Pētījuma laikā Dmitrijs šajā pavasarī un vasarā uzskaitīja Ziemeļu gulbjus pārlidojumu laikā, meklēja ligzdvietas, skaitīja gulbju mazuļus un tos gredzenoja. Vienam cilvēkam nemaz nav pa spēkam to visu izdarīt, palīgos nāca vesela entuziastu komanda. Nelielu ieskatu pētniecības procesā ir iespējams apskatīt video (klikšķini, lai apskatītu).

Dmitrijs par sevi: "Varu teikt tikai vienu - gulbji ir ne tikai mans darbs, bet arī hobijs un dzīvesveids. Ja es nepētīšu gulbjus, tad tas vairs nebūšu es!"


Dmitrijs Boiko ar pieaugušo ziemeļu gulbi

Dmitrijs Boiko un pirmais 2010. gadā apgredzenotais ziemeļu gulbis Latvijā

Visi noķertie gulbji tiek izmērīti un nosvērti

Pēc ķeršanas visi atpūšas, bet Dmitrijs Boiko gredzeno putnus un paralēli sniedz interviju
Klasisks skats – maz gulbju un daudz ķērāju. Nav nemaz tik vienkārši noķert gulbju perējumu. 

Dmitrijs Boiko Rimzātu zivju dīķos vērojot ūdensputnus