Pavasarī Iecava izgājusi no krastiem, pļavas un novadgrāvji pārplūduši. Lai tiktu uz kaimiņu mājām pār plato grāvi pārlikta gara, šaura laipiņa. Ejot pāri, drošībai turos pie garas nūjas un uzmanīgi sperot soļus, skats uz kājām un ūdeni. Pēkšņi pie purngaliem ieraugu kaut ko balti melnu un kustīgu - paceļu acis un ieraugu man pretī nākošu āpsi! Pirmā doma: kurš kuru?! Bet āpsis tusnīdams, elsdams un pūsdams veikli apgriezās uz šaurās laipiņas, nesaslapinot ne spalviņu, un atbrīvoja man ceļu un, vēl atskatījies, vai sekošu uzskrēja tuvējā Rutkukalniņā, kur bija āpšu alas. Žēl, ka izjaucu viņa nodomu ceļam un paldies, ka abi izkļuvām sausā.
Gaidām arī citus piedzīvojumus un novērojumus par un ap āpšiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru