Dabas akadēmijas 1. sezonas galerija

„Dabas akadēmija” ir neformāls pasākums visiem interesentiem, kurā dabas un vides izziņa papildināta ar muzikālu priekšnesumu. Koncertciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

2015./2016. gada sezonā Dabas muzejā notika trīs „Dabas akadēmijas” pasākumi. Piedāvājam nelielu fotogaleriju par katru pasākumu. 

Foto ieskats Dabas akadēmijas pasākumā "Tauriņu dejas"

Jaunā cikla “Dabas akadēmija” otrais pasākumu "Tauriņu dejas" pavadījām ļoti skaisti. Entomoloģijas ekspozīcija piedzīvoja daudz interesenta - Nikolaja Savenkova lekcija izprovocēja jautājumu jūru un DjMonsta mūs visus iedvesmoja!

Koncertsaruna bija veltīta tematiskajai “Dabas krāsu” līnijai - iespējai dziļāk ielūkoties dabā un mūzikā, saskatīt vissmalkākās detaļas, kas parādās dabas un mūzikas pasaulēs. Tikāmies ar Latvijas vadošo tauriņu pētnieku, vairāku jaunu sugu atklājēju Nikolaju Savenkovu. Viņš aizrautīgi stāstīja par piedzīvojumiem Zviedrijā un Norvēģijā, iedvesmoja mūs ar fantastiskiem dabas skatiem.

Nikolajs Savenkovs

Uldis Cīrulis (Dj Monsta)

 Uldis Cīrulis (Dj Monsta) - viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas dīdžejiem, elektronikas un scratch meistariem, kuram ceļojumos vienmēr līdzi ceļo diktofons. Pasākumā arī viņam bija jāatbild uz jautājumiem par saviem iedvesmas avotiem un dīdžeja profesiju.

Uldis Cīrulis (Dj Monsta) darbībā

Diāna Meiere un Nikolajs Savenkovs

"One wolf" pārsteigums tauriņu pētniekam

Pārsteigums no Latvijas modes zīmola "One wolf" bija PĀRSTEIGUMS arī mums un jo sevišķi tauriņu pētniekam Nikolajam. Sakām lielu paldies!

Prieks, ka arī bērnu stūrītis pelnīja nedalītu uzmanību no jaunākajiem apmeklētājiem. Te arī rezultāti!

Aizvadīta Starptautiskā Mitrāju diena

Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri apstākļi. Tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmaiņām. Mitrājiem ir liela nozīme dažādos dabas un cilvēces pastāvēšanai nozīmīgos procesos, bez tiem nav iedomājama cilvēka dzīve uz zemeslodes. (www.mitraji.lv)

Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš dabisko mitrāju saglabāšanai un atjaunošanai. Starptautiskā mērogā mitrāju aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu regulē Ramsāres jeb Mitrāju konvencija, kurai pievienojušās 168 valstis, tostarp arī Latvija. Starptautiskā Mitrāju diena, kas kopš 1997. gada 2. februāra kļuvusi par tradīciju daudzās valstīs, ir vēl viens pasākums, kura laikā plašāka publika tiek aicināta iesaistīties vides izglītības aktivitātēs, lai uzzinātu vairāk par mitrāju nozīmi, teritorijām, apsaimniekošanu, aizsardzību, pētniecību u.c. tēmām.

Latvijā Ramsāres konvencijā ir iekļautas sešas mitrāju teritorijas – Lubāna mitrāju komplekss, Teiču un Pelēčāres purvi, Kaņiera ezers, Engures ezers, Papes mitrāju komplekss un pārrobežu Ramsāres teritorija „Ziemeļu purvi”. Šo mitrāju iekļaušana Ramsāres teritoriju tīklā ir gan pievērsusi pastiprinātu pasaules uzmanību Latvijas dabas vērtībām, gan likusi uzņemties atbilstošu atbildību par šo mitrāju aizsardzību.

Arī Dabas muzejā notika divi pasākumi. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi piektdien, 12. februārī, norisinājās  seminārs "Mitrāji šodien...". Seminārā dabas aizsardzības speciālisti un pētnieki pastāstīja par Ramsāres konvencijas aktualitāti mūsdienās, mitrāju nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā, mitrāju saistību ar ekosistēmu pakalpojumiem, ūdeņu aizsardzības paņēmieniem un to pielietojumu Latvijā, dažādu institūciju realizētajiem projektiem un to rezultātiem.

Sestdien, 13. februārī, muzejā uz radošo darbnīcu "Kas ir mitrāji?" aicinājām mazos pētniekus. Pētot, izzinot, atpazīstot, krāsojot, griežot, līmējot - arī tā varam apzināt Latvijas dabas vērtības un to daudzveidību!

 

FOTO ieskats pasākumā "Zaļais kokteiļu vakars muzejā" 22.oktobrī

VIDES MĒNESIS DABAS MUZEJĀ 2015
No 1. līdz 25. oktobrim
Paldies www.happywhispers.lv par sadarbību brīnišķīgajā kokteiļu vakarā! 

Ūdens diena 2015. Foto ieskats

Ūdens radību pazinēja un mīļotāja Laura Grīnberga 19. martā muzeja Botānikas ekspozīcijā stāstīja par dažādajiem slapjajiem mošķīšiem, tos kopā varēja kārtīgi izpētīt un drosmīgie arī pataustīt. 

Kopš 1993. gada 22. martā visā pasaulē pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvas tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena. Tā ik gadu tiek atzīmēta arī Latvijā, lai atgādinātu par ūdens neaizstājamo nozīmi cilvēka dzīvē. Ūdens klāj aptuveni 71% no Zemes virsmas, taču saldūdens no visiem ūdeņiem ir tikai 2,8%. Latvijas Dabas muzejs aicina tuvāk iepazīt Latvijas ūdeņus un daudzveidīgo dzīvību, kas tajā mīt. Ūdens ir ne tikai nozīmīgs dabas resurss mūsu ikdienas dzīvē, ko lietojam uzturā, izmantojam sadzīvē un atpūtā, bet tā ir arī mājvieta daudziem lielākiem un mazākiem ūdens dzīvniekiem, augiem un citiem organismiem. 

Sēņu dienas 2013

Šogad var izmēģināt rakstīt ar sēnes tinti! Nāc un pamēģini!

Rakstīšana

Porcelāna tintene

Kā neapjukt čūsku valstībā?

Dabas muzeja Gada dzīvnieks 2012 Gludenā čūska

Par šī gada galveno dzīvnieku ir kļuvusi gludenā čūska Coronella austriaca. Tulkojot no latīņu valodas Coronella - neliels kronītis (čūskai uz galvas ir ornaments) un austriaca - no Austrijas. Jau trīspadsmito gadu Latvijas Dabas muzejs ieceļ kādu no Latvijas dzīvniekiem īpašā godā. Šoreiz sanāca, ka tikāmies trīspadsmito reizi trīspadsmitajā janvārī! Tas čūskām piestāv.. Esam oficiāli aizvadījuši sikspārņa Eiropas platauša gadu un liekam jaunu bildi iekšā!

Galvenais priekšnoteikums Gada dzīvnieka titulam ir tas, lai suga būtu aizsargājama. Izvēli ietekmē aktuāls vai dažreiz arī nejaušs notikums. No Latvijā sastopamajām trim čūskām, gludenā čūska ir ļoti reta, jo Latvija ir tās izplatības areāla ziemeļu robeža. Piemēram, Igaunijā šī čūska nav nemaz sastopama. Pagājušajā gadā tika atklāta jauna atradne Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, tāpēc, šogad, pievēršot čūskai uzmanību, ļoti ceram atrast jaunas atradnes.

Zooloģijas ekspozīcijā atrodas gludenās čūskas stends, nāc un apskati, jo tajā ir redzams unikāls slapjais eksponāts, kur redzams kā gludenā čūska mielojas ar ķirzaku. Muzeja krājumā ir neliela čūsku kolekcija, pārsvarā tie ir slapjie preparāti. Kolekcijai ir liela vēsturiskā vērtība. Piemēram, mums ir gludenās čūskas āda, kas datēta ar 1927. gadu; uzšķērsta gludenā čūska, kurai kuņģī redzama norīta čūska; divgalvains zalktis u.c.

Gludenā čūska mielojas ar ķirzaku

Odze

Zalktis

Akcijas Gada dzīvnieks 2012 zinātniskais konsultants ir herpetologs (rāpuļu un abinieku pētnieks) Andris Čeirāns. Atklāšanas pasākumā Andris stāstīja par Latvijā mītošo čūsku bioloģijas un ekoloģijas jautājumiem un aicināja ziņot par gludenās čūskas novērojumiem. Ja redzat čūsku dabā, nofotografējiet to un foto ievietojiet dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.

Aicinām ziņot

Tagad ir pienācis laiks pastāstīt nedaudz vairāk par to, kā neapjukt čūsku valstībā. Latvijā sastopamas triju sugu čūskas un viena bezkāju ķirzaka.

Zalktis Natrix natrix viegli pazīt pēc diviem labi saskatāmiem gaišiem, dzeltenīgiem vai baltiem plankumiem galvas abās pusēs. Acs zīlīte ir apaļa. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Garākā Latvijas čūska: 1m, pat 1,5m. NAV INDĪGS.

Zalktis

Odzes Vipera berus krāsa ir no gaišpelēkas vai gaiši dzeltenbrūnas līdz tumši sarkanbrūnai un pat pilnīgi melnai. Visvieglāk odzi pazīt pēc zigzaga zīmējuma, kas stiepjas pār muguru. Diemžēl sastopamas arī pilnīgi melnas vai sarkanīgi brūnas odzes bez zigzaga zīmējuma. Mugurpuses zvīņas nav gludas – tām ir gareniski ķīlīši. Uz galvas ir tumšs X veida zīmējums. Vienīgā Latvijas čūska ar vertikālām acs zīlītēm. Līdz 75cm gara. INDĪGA.

Odze

Glodene Anguis fragilis ir bezkāju ķirzaka. Tās mugurpuse ir dažādos pelēcīgi brūnos toņos ar bronzas mirdzumu. Acu plakstiņi kustīgi (nav saauguši kā čūskām). Galva tikpat plata, cik viduklis, aste – ar strupu galu. Zvīņas gludas. Vēdera apakšpusē ir sīkas ragvielas zvīņas, tāpat kā citur uz ķermeņa (čūskām uz vēdera – paralēli vairodziņi). Briesmu brīdī spēj nomest asti. Garums līdz 55 cm. NAV INDĪGA.

Glodene - bezkāju ķirzaka

Ir tāds ticējums: čūskas vajag, lai tās zemes nelabumu izsūc un cilvēki varētu dzīvot. Tad nu lūk - saudzēsim čūskas un dzīvosim laimīgi!

Foto: Andris Čeirāns, Uģis Piterāns, Inga Seņavska