trešdiena, 2016. gada 23. marts

Uzsākta āpšu (Meles meles) novērošana

Aizvadītajā nedēļā pētnieku un interesentu komanda ar pārstāvjiem no Latvijas Dabas muzeja, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Dabas aizsardzības pārvaldes devās Ziemeļkurzemes virzienā, lai apskatītu, kā mežā dzīvo un rosās gada dzīvnieks un izvēlētos piemērotākās vietas āpšu novērošanai (informācija par novērošanas gaitu sekos).

Apskatījām trīs āpšu citadeles, no kurām divas patiešām var saukt par āpšu kalniņiem, bet trešā atradās dziļā, tumšā skujkoku biezoknī, ierīkota jaukā, saulainā klajumiņā starp sūnām un akmeņiem, ar aktīvo pārvietošanās trasi (dziļu iestaigātu taku meža virzienā) un blusošanās laukumiņu zem egles zariem. Rakumi bija svaigi, tātad āpsis jau rosās un gatavojas pavasara - vasaras sezonai, kas nozīmē atkopšanos pēc ziemas, meklējot svaigus pavasara gardumus, vairošanos un mazuļu gaidīšanu.


 



Pa ceļam pie āpša, uz dubļainas takas manījām arī lūša (Lynx lynx) pēdu nospiedumus, kas mijās ar āpša lāčveidīgajiem, mazākajiem ķepu nospiedumiem. 



Abi āpšu kalniņi arī tiek apdzīvoti, novērojām svaigus rakumus, pēdu nospiedumus, bedri, kas varētu būt āpšu tualete. Arī šīs vietas dienas vidū bija patīkami saulainas, apkārt jau izziedējušas zilās vizbulītes (Hepatica nobilis) un izdīguši koši zaļi lakši (Allium ursinum), nereti tautā saukti par savvaļas ķiplokiem. 




Veca ieeja alā, tagad iespējam izmantota kā āpšu tualetes bedrīte

Apkārtne ap alām visās vietās bija āpsiski kārtīga, nemētājās vecas ēdienu atliekas, nesmirdēja, zilo vizbulīšu kalniņš atrodas netālu no dzīvīga meža strauta. Gribas āpšus par īstiem romantiķiem dēvēt! 

Pa ceļam novērojām arī aļņu (Alces alces) (foto pa kreisi), staltbriežu (Cervus elaphus), stirnu (Capreolus capreolus) spiras, manījām līdzīgas meža caunu (Martes martes) un meža cūku (Sus scrofa) klātbūtnes liecības, redzējām arī kaku, kas varētu būt trūcīgāk ēduša pelēkā vilka (Canis lupus) vai ļoti labi paēdušas lapsas (Vulpes vulpes) (foto pa labi).



Iecerēts, ka āpšu novērošana turpināsies līdz šī gada jūnijam, un tā notiek sadarbībā ar LVMI "Silava" un Dabas aizsardzības pārvaldi.

otrdiena, 2016. gada 15. marts

Marts - CITES mēnesis

Pirms 43 gadiem marta mēnesī Vašingtonā (ASV) 80 valstis parakstīja CITES (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora*) konvenciju. 

Latvija dokumentu parakstīja 1997. gadā un ar to ir līdzatbildīga par tirdzniecības ar apdraudētām savvaļas augu un dzīvnieku sugām ierobežošanu. CITES darbība balstās uz nacionālo zinātnisko institūciju, VID muitas pārvaldes un Valsts policijas sadarbību.

Zinātnisko institūciju (Latvijā - Latvijas Dabas muzejs, LU Bioloģijas fakultāte, LU Bioloģijas institūts) pienākums ir novērtēt un sniegt atzinumus par to, vai tirdzniecības apjomi neapdraud  kādu savvaļas sugu, ieteikt iekļaut vai izslēgt no CITES sugu saraksta noteiktas sugas, vajadzības gadījumā veikt CITES sugu ekspertīzi, informēt sabiedrību u.c.

Marts konvencijas dalībvalstīs pasludināts par CITES mēnesi, tā atzīmējot konvencijas pirmsākumus. Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar zinātniskajām institūcijām un citiem sadarbības partneriem organizēja vairākus formālus un neformālus pasākumus dažādām auditorijām. 

Šodien, 15. martā, Dabas muzejā Zooloģijas ekspozīcijā pie CITES stenda pulcējās mediju pārstāvji, lai uzzinātu aktuālo informāciju par nelikumīgas aizsargājamo savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ekonomiku un drošību pasaulē un Latvijā.

 




  
Vairāk informācijas par CITES 

 *Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1973. gada Vašingtonas konvencija).