otrdiena, 2016. gada 10. maijs

Ko viņi tur dara?


Pirms vairākām nedēļām, precīzāk aktīvākajā āpšu "draudzēšanās" laikā, mūsu novērošanas kamerās fiksēts kāds interesants brīdis. Redzams, ka trīs āpši aktīvi rosās un ... saberzējas ar dupšiem.  

video



Bet kāpēc āpši ar dupsi paberzē cits citu? Lai pazītu savējos! 

Daudzi zīdītāji, arī āpši, sazināšanās nolūkā izmanto smakas, ko izdala to smirddziedzeri. Āpšiem tādu ir veseli trīs – liels zemastes dziedzeris un divi mazāki anālie dziedzeri. Divi dažādi dziedzeri, un divi aromāti, kurus lieto atšķirīgos nolūkos.

Zemastes dziedzeris ir liels, tas izdala gaišu krēmveida  konsistences muskusu, ar kuru āpši "iesmaržinās”, ar dupsi paberzējot citam citu, lai visi klana visi locekļi ostu līdzīgi, bet ne gluži vienādi, jo katra klana locekļa muskuss tomēr ir nedaudz atšķirīgs. Šis aromāts arī  nepārprotami vēsta par to, kurš ir galvenais, t.i., pats smaržīgākais būs dominējošais tēviņš. 

Mātīšu starpā smaržīgākās būs tās, kuras zīda mazuļus. Šī smarža kalpo arī kā “dzīvokļa atslēga” – ar to klana locekļi iezīmē teritoriju un alu. 

Āpšu anālo dziedzeru sekrēts ir brūns eļļains šķidrums, ko izdala “nokārtošanās” reizēs tualešu vietās, un tas kalpo teritorijas iezīmēšanai.

Āpšu novērošana sadarbībā ar LVMI "Silava" un DAP  turpinās, un ceram drīz sagaidīt mazos āpsēnus.

 

trešdiena, 2016. gada 23. marts

Uzsākta āpšu (Meles meles) novērošana

Aizvadītajā nedēļā pētnieku un interesentu komanda ar pārstāvjiem no Latvijas Dabas muzeja, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Dabas aizsardzības pārvaldes devās Ziemeļkurzemes virzienā, lai apskatītu, kā mežā dzīvo un rosās gada dzīvnieks un izvēlētos piemērotākās vietas āpšu novērošanai (informācija par novērošanas gaitu sekos).

Apskatījām trīs āpšu citadeles, no kurām divas patiešām var saukt par āpšu kalniņiem, bet trešā atradās dziļā, tumšā skujkoku biezoknī, ierīkota jaukā, saulainā klajumiņā starp sūnām un akmeņiem, ar aktīvo pārvietošanās trasi (dziļu iestaigātu taku meža virzienā) un blusošanās laukumiņu zem egles zariem. Rakumi bija svaigi, tātad āpsis jau rosās un gatavojas pavasara - vasaras sezonai, kas nozīmē atkopšanos pēc ziemas, meklējot svaigus pavasara gardumus, vairošanos un mazuļu gaidīšanu.


 



Pa ceļam pie āpša, uz dubļainas takas manījām arī lūša (Lynx lynx) pēdu nospiedumus, kas mijās ar āpša lāčveidīgajiem, mazākajiem ķepu nospiedumiem. 



Abi āpšu kalniņi arī tiek apdzīvoti, novērojām svaigus rakumus, pēdu nospiedumus, bedri, kas varētu būt āpšu tualete. Arī šīs vietas dienas vidū bija patīkami saulainas, apkārt jau izziedējušas zilās vizbulītes (Hepatica nobilis) un izdīguši koši zaļi lakši (Allium ursinum), nereti tautā saukti par savvaļas ķiplokiem. 




Veca ieeja alā, tagad iespējam izmantota kā āpšu tualetes bedrīte

Apkārtne ap alām visās vietās bija āpsiski kārtīga, nemētājās vecas ēdienu atliekas, nesmirdēja, zilo vizbulīšu kalniņš atrodas netālu no dzīvīga meža strauta. Gribas āpšus par īstiem romantiķiem dēvēt! 

Pa ceļam novērojām arī aļņu (Alces alces) (foto pa kreisi), staltbriežu (Cervus elaphus), stirnu (Capreolus capreolus) spiras, manījām līdzīgas meža caunu (Martes martes) un meža cūku (Sus scrofa) klātbūtnes liecības, redzējām arī kaku, kas varētu būt trūcīgāk ēduša pelēkā vilka (Canis lupus) vai ļoti labi paēdušas lapsas (Vulpes vulpes) (foto pa labi).



Iecerēts, ka āpšu novērošana turpināsies līdz šī gada jūnijam, un tā notiek sadarbībā ar LVMI "Silava" un Dabas aizsardzības pārvaldi.