Jaunie dabas mīļotāji – Cielavnieki

Tā mēs paši esam viņus rotaļīgi nodēvējuši – cielavnieki. Kas tie tādi? Latvijas skolu piekto un sesto klašu dabaszinību aktīvākie skolēni, kuri piedalās Dabas muzeja rīkotajā konkursā „Cielavas gudrības”. Nu jau ceturto gadu es ar nepacietību gaidu, kad pienāks jaunā konkursa sezona. Mācību gada garumā trīs atlases anketas, trīs atlases spēles muzejā un sadarbības skolās, kā arī finālspēle brīvā dabā!

Bet tagad – nedaudz par to, kā mums ir gājis šosezon. Visspilgtāk atmiņā, protams, ir palikusi finālspēle. Mēģināšu uzburt ainu – Doles sala, pļaviņa ar saulē izdegušu zāli, karstums (droši vien pāri +30^o C), nojume, Daugava, paši dalībnieki priecīgi satraukti un nepārprotami lepnie (labā nozīmē) līdzjutēji – skolotājas un klasesbiedri, mammas, tēti, māsas un brāļi. Un mēs paši? Katrā ziņā, es biju tikpat satraukta kā paši dalībnieki. Kā nu būs, kurš šogad plūks uzvaras laurus?

Veiksmi visiem dalībniekiem vēl Inga Pētersone no Latvijas Valsts mežiem, Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane un konkursa koordinatore Kristīne Dzene

Iepazīsimies! Viņu sauc Ieva Jurjāne. No Žīguriem. Konkursa "Cielavas gudrības IV" pirmās vietas ieguvēja. Pirms kāda laika aktīva konkursa dalībniece bija Ievas māsa, Ilze. Nez vai ģimene audzina vēl kādu topošo finālistu? Starp citu, konkursa finālspēlē viņa nokļuva, piedaloties atlases spēlē turpat, Žīguru novadā. Atlase spēles tur vadīja skolotāja Andra Kornejeva. Liels paldies sadarbības skolām arī Vijciemā, koordinatore Anita Vilgute, un Bukaišos, koordinatore Skaidrīte Urbāne.

Pirmās vietas ieguvēja Ieva Jurjāne saņem galveno balvu - interaktīvo karti "JS Baltija 2" no izdevniecības "Jāņa sēta".

Dalībnieki pirmajā pārbaudījumu daļā rakstīja testu. Bija jāatpazīst arī dzīvie augi, iežu paraugi un Daugavas muzeja priekšmeti. Kam tika izmantots dukurs? Kāpostu spiešanai? Nē.. izrādās dukuru izmantoja, lai zivis iebaidītu tīklos.

Pēc nelielas atpūtas žūrija vērtēja bērnu sagatavotos aizsargājamo teritoriju plakātus. Žūrijas favorīts bija plakāti par Gruzdovas mežiem (sagatavoja Artūrs Meijers) un Sedas purvu (sagatavoja Kristiāns Kalniņš).

Un pats pēdējais uzdevums - grupu darbs. Dalībnieki tika sadalīti sešās grupās. Katrai grupai vajadzēja prezentēt vienu no šiem objektiem - Obelisks, nēģu tacis, lašu tacis, dolomīta atsegums un dārza teātris. Žūrija visaugstāk novērtēja otrās grupas sagatavoto stāstu par lašu taci, jo īpaši Rebekas Birziņas uzstāšanos.

Lai nekarsētos saulē, nolēmām pikniku ieturēt turpat nojumē. Kamēr vienā galā līdzjutēji klāja galdus, otrā pusē žūrija apspriedās, skaitīja punktus un rakstīja diplomus.

Kopumā finālā piedalījās 17 atlases spēļu uzvarētāji! Jēkabs Černuho no Ozolnieku vidusskolas, Gita Cīrule no Tērvetes pamatskolas, Roberts Gorodko, Kristiāns Pavļenko, Ieva Krauze no Bukaišu pamatskolas, Kristiāns Kalniņš, Vizbulīte Ķīle, Emīls Vīnups no Vijciema pamatskolas, Alens Līdaks no Saldus 2. vidusskola, Rebeka Birziņa no Lubānas vidusskolas, Katrīna Siliņa no Aizupes pamatskolas, Ilmārs Ansons no Jūrkalnes pamatskolas, Artūrs Meijers, Ieva Jurjāne no Žīguru pamatskolas, Helēna Lāpsele, Paula Diāna Šulca no Vecpiebalgas vidusskolas un Guna Slišāne no Rekavas vidusskolas.

Uz tikšanos nākamgad!

Ādu pār acīm - taksidermista ikdiena

Ekskursiju laikā bieži dzirdam klasisko jautājumu: "Vai tie ir īsti?". Jo īpaši par to interesējas mūsu mazie apmeklētāji. Šķiet ir pienācis laiks pastāstīt nedaudz vairāk par muzeja vērtībām - izbāžņiem. Dzīvnieku izbāžņus veido taksidermisti. Taksidermija ir profesija, kurā apvienojas zinātne un māksla. Piedot izbāznim dabisku formu nav nemaz tik vienkārši, bez mākslinieka dotībām te neiztikt. Turklāt dzīvnieks ir jāizveido tam raksturīgā pozā – te neiztikt bez zināšanām par katru sugu, bet ar grāmatu lasīšanu vien izlīdzēties būs grūti. Taksidermistam jāiet dabā. Ielūkojies taksidermista ikdienā - intervija ar Dabas muzeja taksidermistu Voldemāru Rēderu īstu vīru žurnālā FHM.

www.fhm.lv

Kuram vēl ir šāda ikdiena?

Parasta otrdiena. Nekas īpašs. Kā jau pirms katras izstādes sanākam kopā, lai apspriestu, kas būs nepieciešams, sadalītu pienākumus un izrunātu līdz sīkumiem izstādes tapšanas gaitu.

Taču šodien dzīvnieku audzētāja Jeļena Kustova uz mūsu izstādes par mītiskajiem dzīvniekiem apspriedi nebija ieradusies tukšām rokām. Viņa pārsteidza mūs atnesot uzskates materiālu, kas radīja patiesu sajūsmu. Šī burvīgā, zaļganā ķirzaka Bazilisks ir mītiem apvīta. Grieķu valodā tās nosaukums nozīmē mazais karalis, taču dažās tautās to sauc arī par Jēzus Kristus ķirzaku, jo tā spēj skriet pa ūdens virsmu.

Pasaules Vides dienas atskaņas

Pasaules Vides diena tiek atzīmēta katru gadu 5. jūnijā. Tieši šajā datumā 1972. gadā Apvienotās Nācijas atklāja konferenci Stokholmā, kas bija veltīta tematam „Cilvēka vide”. Atzīmējot Vides dienu, tiek veicināta sabiedrības izpratne par globāliem vides jautājumiem. Šogad, Starptautiskajā Meža gadā, ir akcentēta virstēma – mežs.

Pasaules Vides dienas logo

Dabas muzeja lielākā dāvana apmeklētājiem Pasaules Vides dienā, protams, bija jaunatklātā ekspozīcija "Cilvēks un vide". Ekspozīcijas fonā redzams mežs un viens no kokiem, ozols, šķiet pat nedaudz panācis no meža laukā. Ozols ataino, kādā veidā augos notiek fotosintēze dienā un naktī. Un niedres, gluži kā slapjākajās mežu vietās. Pie mums redzamās niedres spīd kā spuldzītes un, ja tām pieliek klāt roku, tās iespīdas vēl spožāk. Laikam ko tādu dabā gan nevarēs novērot. Mežā (tāpat kā upē, purvā u.c.), esošā dzīvība savā starpā ir cieši saistīta - to sauc par barības ķēdi. Atnākt un visu apskatīt pašiem būs iespējams pēc 5. jūlija.

Barības ķēde ekspozīcijā „Cilvēks un vide”

3. jūnijā Dabas muzeja speciālisti – Diāna, Dmitrijs, Guna, Jānis, Una – un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, piedalījās atvērto durvju dienā Ādažu militārajā poligonā. Ikdienā poligona teritorija parastiem cilvēkiem nav pieejama, tāpēc jau vairākus gadus tiek rīkotas atvērto durvju dienas, veltītas starptautiskajai Vides dienai. Pasākumā piedalījās skolēni no Rīgas Dabaszinību skolas un Dabas muzeja sadarbībā veidotajiem pulciņiem un jaunsargi no Rīgas un Zemgales.

Kurš putniņš dzīvos šajā būrītī?

Skudru lauvas kāpura medības

Militārās tehnikas pielietošana

Pamēģināt pašiem ietērpties ekipējumā

Starptautisko mācību krustpunktā nokļuvušajiem dalībniekiem lidmašīna, šķiet, gandrīz rokas stiepiena attālumā pārlaidās pāri

Vides dienu ieskandināšana notika jau 28. maijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Rojas novada svētku laikā. Izzinošās vides darbnīcas vadīja Dabas muzeja speciālisti – Ināra, Rūta, Jānis, Dmitrijs, Sanita, Eleonora un Maija. Mēģinājām pārsteigt un ieinteresēt Rojēniešus. Kā? Savā bagāžā no muzeja bijām paņēmuši daudz ko tādu, ko vietējie iedzīvotāji var aplūkot savā dabiskajā vidē gandrīz vai ik dienas. Gliemju mājiņas, daži aļģu paraugi, tipiskāko zivju mulāžas, jūrmalas smiltis... Kas tad to visu nav redzējis? Pasākums bija tiešām izdevies un pratām atrast kopēju valodu ar apmeklētājiem. Cilvēki bija ļoti atvērti un galvenais - asprātīgi un humora pilni.

Veicot uzdevumus gliemju un aļģu darbnīcā, skanēja apmēram šādi komentāri: "Mēs šos sauc par gliemežvākiem. Ak ta viņiem ir arī katram savs nosaukums? Interesanti. Tagad es ies gar jūras mal un teiks savai draudzenei Annai - tas ir Lamarka sirsniņgliemezis un re ku lielā smilšgliemene. Un šos jūras mēslus ar kādos vārdos dēvē? Mēs tos liek uz saviem mazdārziņiem, lai tā zemīt būtu kaut cik treknāk. Ak ta šo sauc par pūšļu fuku? Cik interesanti! Un es patiešām var to lapiņ ņemt līdzi? Tas gan lab - es mājās cītīg samācīsies un tad varēs izcelties savām draudzenēm - vai ta jūs nezināj, tas taču ir pūšļu fuks... un tā - plakangliemene," visi bijām izsmējušies no tādas labas saspēles.

Mūs pārsteidza un aizkustināja, ar kādu nopietnību un interesi darbojās un dažādus uzdevumus pildīja Rojas jaunieši. Arī mazi bērni ar vecmāmiņām un vectētiņiem. Vecumam un dzimumam nebija ne mazākās nozīmes. Gan četrus gadus veci bērni, gan sirmgalvji ar lielu aizrautību klausījās stāstos un locīja papīra kuģīšus un zivis. Esam gandarīti.

Jānis kukaiņu darbnīcā

Eleonora aļģu un gliemju darbnīcā

Rūta CITES darbnīcā māca atpazīt suvenīrus, kurus muitā būtu jākonfiscē

Sanita Baltijas jūras piekrastes iežu darbnīcā

Ināra pie dāvanu galda, kad Baltijas jūras zivis jau atpazītas

Maija darbnīciņā, kurā locīja papīra kuģīšus un zivis