otrdiena, 2016. gada 26. janvāris

Gada dzīvnieks 2016 - stāsti


Nesen saņēmām pirmo personīgo āpša stāstiņu. Paldies iesūtītājai!

Savu bērnību pavadīju Vidzemē. Bijām trīs māsas, vesela meiteņu brigāde. Kamēr vēl negājām skolā, mūsu ikdiena pagāja, klaiņojot pa Cesvaines nomales laukiem un mežiem.


Tikko dabā kaut kas sāka plaukt un zaļot devāmies dabā. Viens no mūsu klejojumu galamērķiem bija Āpšu kalniņš. Tas atradās lauka vidū, pašā augstākajā vietā, apaudzis ar ošiem un citiem, mūsu izpratnē, ļoti lieliem kokiem. Pašā kalniņa centrā atradās āpšu alas, tā vismaz teica pieaugušie. Gadu no gada mēs trijatā devāmies svētceļojumā uz šo vietu, cerībā ieraudzīt āpsi. Sajūtas bija ļoti satraucošas, vienlaikus ar cerībām satikt mistisko  dzīvnieku, izjutām arī bailes – ko darīt, ja āpsis tiešām parādīsies.  Vēl šodien atceros to smaku, kura bija jūtama alu tuvumā. Ar šodienas prātu domājot, vairs neesmu pārliecināta par to, vai alas tiešām piederēja āpšiem vai varbūt tomēr lapsām. Un kalniņš, kas nesa Āpšu vārdu, bija jāpārsauc par Lapsu vai Kūmiņu kalniņu.

Ineta, Rīgā  

Gada dzīvnieks 2016





Gada dzīvnieks paziņots! Tā gods šoreiz ticis āpsim jeb Eiropas āpsim (Meles meles). Atpazīstams ar savu baltmelni svītroto purniņu āpsis ir viens no lielākajiem sermuļu dzimtas pārstāvjiem, kas sastopams arī Latvijā.
 
Foto - V.Skuja

Meles meles (L.) attēls
Attēls - www.latvijasdaba.lv
Āpsis ir krēslas un tumsas dzīvnieks, tāpēc dienas laikā mežā to novērot grūti, taču var iemācīties atpazīt āpša pēdas nospiedumu, kas atgādina lāča ķepu.

Migas ierīko paša raktās alās, kas bieži vien veido veselas alu sistēmas ar vairākām izejām. Āpsis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks, labi attīstīta oža, necieš cilvēka un atkritumu smaku, pats ir tīrīgs un eju sistēma kalpo arī kā svaigā gaisa tuneļi. Ne velti āpša Fridolīna mamma no dzīvojamās alas bija izrakusi nelielu eju ar mazu bedrīti tās galā un saviem ziemas beigās dzimušajiem mazuļiem ātri vien iemācīja, "kārtot savas "darīšanas" šajā mazmājiņā". Neatņemams āpša dzīves rituāls ir blusošanās, kurai dzīvnieks nododas ar lielu pacietību, bieži izpalīdzot pārējiem klana biedriem.


Foto - V.Skuja

Pēc Valsts meža dienesta datiem uz  2015. gada 1. aprīlī Latvijā bija ap 14 000 āpšu, turklāt skaitam visdrīzāk ir tendence pieaugt. Suga vienmērīgi apdzīvo visu Latvijas teritoriju, mežainas vietas, ne ļoti sausas, bet arī ne ļoti slapjas, jo alu rakšanai būtisks ir zems gruntsūdens līmenis. Kā gada dzīvnieka pasludināšanas pasākumā teica Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, "āpsis ir tāds kārtīgs latviešu zemnieks", kuram patīk daudzveidīga ainava, vajag darba lauku un barības avotu ap mājvietu, dzīves vietu ierīko pats, turklāt rūpīgi, strādīgs, mēdz būt kašķīgs.

Āpša gadā aicinām atsaukties un iesūtīt savus āpša stāstus - novērojumus, lauku omes atmiņas, fotogrāfijas un citas liecības, kas jebkādā veidā pavēsta mums ko jaunu par gada dzīvnieku! Informāciju lūdzam sūtīt uz polina.skinke@ldm.gov.lv vai Latvijas Dabas muzejs, K.Barona iela 4, Rīga, LV-1050. Iesūtītos materiālus publicēsim muzeja mājas lapā un sociālajos tīklos. 

Mūsu āpšus sirsnīgi sveic sugas brāļi Igaunijā, kam savā zemē tāpat piešķirts gada dzīvnieka tituls. 

Vairāk informācijas par āpsi Dabas muzeja mājas lapā.