Uzmanību - nāves eņģelis!

Tuvojas ikgadējā "Sēņu izstāde". Piecas dienas, no 12. - 16. septembrim, Dabas muzejā plosīsies sēņu drudzis. Sēņu ražas laikā mūsu mikoloģe Inita Dāniele pastāstīja par īpaši indīgo sēni - balto mušmiri un tai līdzīgām sēnēm.

Šogad mežos ļoti bieži sastopama baltā mušmire Amanita virosa. Tā ir viena no visindīgākajām Latvijas sēnēm. Baltā mušmire aug egļu mežos, tai ir koši balta, zīdaini spīdīga cepurīte, uz kuras parasti  nav nekādu plēkšņu (atšķirībā no bālās mušmires). Lapiņas ir baltas pat vecām sēnēm. Pie kātiņa pamata sēnei ir bumbuļveida paresninājums (kā visām mušmirēm). Gredzens ātri izzūdošs.

 

Baltā mušmire aug egļu mežos. Īpaši jāuzmanās no pavisam jaunām sēnītēm, kas kā mazi podiņi izbāzušas nevainīgi baltās, tīrās cepurītes no sūnām. Šādā skaistulītē slēpjas Nāve! Noteikti apskatiet kātiņa pamatni un lapiņas! 

Sēne ir ļoti bīstama tādēļ, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pat pēc vairākām dienām. Toksīni iedarbojās uz aknu un nieru šūnām, tāpēc gadās, ka cilvēku glābt var tikai aknu transplantācija, vai pat tas nelīdz... Ne velti briti šo sēni sauc par destroying angel - nāves eņģeli.

Gliemežu apgrauzta baltā mušmire. Tā nav taisnība, ka indīgās sēnes tārpi (patiesībā sēnes ēd dažādu kukaiņu kāpuri) neēd. Gliemeži, sēņodiņu un citu kukaiņu kāpuri labprāt mielojas ar indīgajām sēnēm.

 

Līdzīgā sēne - bālā mušmire Amanita citrina. Tā ir vāji indīga, aug priežu mežos. Smird pēc sasmakuša kartupeļu pagraba. Atšķirībā no baltās mušmires, tās cepurīte ir dzeltenīga, ne tik smaila un klāta ar plēksnēm. 

Līdzīga sēne - dzeltējošā atmatene. Vecākām sēnēm lapiņas nekad nav baltas! Mazas sēnes ir ļoti līdzīgas. Var gadīties, ka atmateņu bariņam pa vidu aug viena, pavisam maza baltā mušmire. Jāpārbauda katra sēne!

 

Mušmire un atmatene. Kura ir kura, vai tagad atšķirsiet?

 

Vēl viena līdziniece galvas jaukšanai - riekstu sārtsporene Leucoagaricus naucinus. Līdz šim šo sēni Inita ir atradusi tikai Rīgas zālājos. Atšķirībā no atmatenes, ilgi saglabājas baltā lapiņu krāsa, tikai vecām sēnēm lapiņas ir sārtas. Kā redzams, pie kātiņa pamatnes nav tāda bumbuļa un maksts, gredzens kā šaura stīpiņa. Ēdama.

 

Visindīgākā sēne pasaulē ir zaļā mušmire Amanita phalloides. Aug zem ozoliem, iedarbība tādi pati, kā baltajai mušmirei.

Foto: Inita Dāniele

Pelikāns pieneņu pļavā

 

Iestājoties pavasarim, uz dzimto pusi atlido gājputni. Līdz ar vieniem, arī negaidīti ciemiņi no dienvidiem. Droši vien jau būsi dzirdējis par pāris zivju mīļotājiem! Šogad Latvijā novēroti jau divi  dienvidnieki - sārtie pelikāni. Pirmais pelikāns tika novērots 14. aprīlī Beverīnas novadā (kurš tagad jau kādu laiku uzturas Ilūkstes novadā, netālu no Daugavpils). Savukārt, otrs pelikāns pie mums ieradās vēlāk un jau vairākas dienas  uzturas Vallē (Vecumnieku novadā), zivju dīķa krastā. Vai  nu pavasarim iesitoties galvā, vai citu, mums īsti nezināmu iemeslu dēļ pagājušā gadā izšķīlušies pelikānu jaunieši ir atceļojuši pie mums.  Lai gan, kā pastāstīja Dmitrijs, jaunajiem putniem šāda veida klejojumi ārpus sava ierastā areāla ir normāla parādība. Ligzdot tie sāks tikai savas dzīves 3 - 4 gadā. Latvijā jau iepriekš ir novēroti sārtie pelikāni (pēc oficiālajiem datiem veselas četras reizes). 

Lūk, ziņa, patiesībā ļoti iepriecinoša dabas vērotājiem. Nepagāja ilgs laiks, kad pelikāna vērošanas komanda no Dabas muzeja devās ceļā uz Valli - Dmitrijs, Normunds, Rūta, Una, Eleonora, Jānis un Monta.

 Aizrautīgā putna vērošana ar teleskopu to pārāk nesatrauca

"Mūsu apciemojuma brīdī putns gulēja krastā. Pamanot cilvēkus, tas piecēlās kājās un modri skatījās, kas tad tagad notiks. Putnu lieki netraucējām un tuvāk par 20 metriem tam netuvojāmies." Dmitrijs

"Kopumā iespaids bija diezgan nereāls - pavasarīga, Latvijai ierasta pieneņu pļava un uz šī fona eksotiskais dienvidu viesis..." Una

 

Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko

 Sārtais pelikāns pie zivju dīķa

Foto: Una Bērziņa, Jānis Dreimanis, Dmitrijs Boiko.