Šogad mežos ļoti bieži sastopama baltā mušmire Amanita virosa. Tā ir viena
no visindīgākajām Latvijas sēnēm. Baltā mušmire aug egļu mežos, tai ir
koši balta, zīdaini spīdīga cepurīte, uz kuras parasti nav nekādu plēkšņu (atšķirībā no
bālās mušmires). Lapiņas ir baltas pat vecām sēnēm. Pie
kātiņa pamata sēnei ir bumbuļveida paresninājums (kā visām mušmirēm). Gredzens
ātri izzūdošs.
Baltā mušmire aug egļu mežos. Īpaši jāuzmanās no pavisam jaunām sēnītēm,
kas kā mazi podiņi izbāzušas nevainīgi baltās, tīrās cepurītes no
sūnām. Šādā skaistulītē slēpjas Nāve! Noteikti apskatiet kātiņa pamatni
un lapiņas!
Sēne ir ļoti bīstama tādēļ, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pat pēc
vairākām dienām. Toksīni iedarbojās uz aknu un nieru šūnām, tāpēc gadās,
ka cilvēku glābt var tikai aknu transplantācija, vai pat tas nelīdz... Ne
velti briti šo sēni sauc par destroying angel - nāves eņģeli.
Gliemežu apgrauzta baltā mušmire. Tā nav taisnība, ka indīgās sēnes tārpi (patiesībā sēnes ēd dažādu kukaiņu kāpuri) neēd. Gliemeži, sēņodiņu un citu kukaiņu kāpuri
labprāt mielojas ar indīgajām sēnēm.
Līdzīgā sēne - bālā mušmire Amanita citrina. Tā ir vāji indīga, aug priežu mežos. Smird pēc sasmakuša kartupeļu pagraba. Atšķirībā no baltās mušmires, tās cepurīte ir dzeltenīga, ne tik smaila un klāta ar plēksnēm.
Līdzīga sēne - dzeltējošā atmatene. Vecākām sēnēm lapiņas nekad nav
baltas! Mazas sēnes ir ļoti līdzīgas. Var gadīties, ka atmateņu
bariņam pa vidu aug viena, pavisam maza baltā mušmire. Jāpārbauda katra
sēne!
Mušmire un atmatene. Kura ir kura, vai tagad atšķirsiet?
Vēl viena līdziniece galvas jaukšanai - riekstu sārtsporene
Leucoagaricus naucinus. Līdz šim šo sēni Inita ir atradusi tikai Rīgas
zālājos. Atšķirībā no atmatenes, ilgi saglabājas baltā lapiņu krāsa,
tikai vecām sēnēm lapiņas ir sārtas. Kā redzams, pie kātiņa pamatnes nav tāda
bumbuļa un maksts, gredzens kā šaura stīpiņa. Ēdama.
Visindīgākā sēne pasaulē ir zaļā mušmire Amanita
phalloides. Aug zem ozoliem, iedarbība tādi pati, kā baltajai mušmirei.
Foto: Inita Dāniele
