http://www.dermestidae.com/Dermestesmaculatusm.jpg
Kā kaitēklis, vabole sastopama uz dzīvnieku gaļas un sausiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, uz ādas. Itālijā un Indijā kukaiņi ir zīda industrijas kaitēkļi. Un redz’, arī pie muzeja izbāžņiem sastapām ādgrauzi, tiesa par sastapšanos īsti priecīgi neesam.
Vaboles izmanto dažādās zinātniskās iestādēs skeletu preparēšanā, jo tās noēd mīkstos audus. Metode cilvēku un dzīvnieku preparēšanā tiek izmantota aptuveni 150 gadus. Londonas Dabas muzejā, Darvina centrā ir telpa ko sauc par dermestāriumu vai vaboļu istabu (apskaties, ko vaboles dara šajā brīdī). Šajā telpā pie 25 grādu temperatūras, tumsā, augstā mitrumā vaboles dara savu darbu – apēd mīkstos audus un gala rezultāts ir perfekts un tīrs skelets, kuru tālāk iespējams eksponēt. Šis veids ir saudzīgs, salīdzinot ar ķimikāliju izmantošanu, kuras ir tik spēcīgas, ka var izmainīt kaula struktūru. Pirms nogādāšanas citās telpās (piemēram, ekspozīcijās vai krājuma telpās), skeletus ievieto saldētavās. Temperatūra ir pietiekami zema, lai ietu bojā visi kukaiņi, tādejādi iespējams izvairīties no vaboļu izplatīšanās citās muzeja telpās.
http://biologycuratorialtrainee.files.wordpress.com/2011/10/2011-10-02_4413.jpgKriminālistikā iespējams noskaidrot aptuveno cilvēka nāves laiku pēc vaboļu parādīšanās (vaboles parādās 5 – 11 dienu laikā pēc nāves iestāšanās).
Muzejiem ir arī pašiem sava vabole, kuras sauc par muzejvabolēm. Tās ir ģintij Anthrenus piederošas ādgraužu dzimtas vaboles. Muzejvaboles attīstās telpās, kur tās var sastapt visu gadu. Vasarā novērojamas arī uz ziediem kur barojas ar ziedputekšņiem. Kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus, izbāžņus, kukaiņu kolekcijas. Dabā barojas ar beigtiem kukaiņiem.
Pieminētie kukaiņi ir tikai daži no muzejnieku bieda - krājuma materiāla kaitēkļiem.
